definīcija
Iekaisums ir aizsardzÄ«bas reakcija no organisma uz iekÅ”Äjiem vai ÄrÄjiem stimuliem (piemÄram, spiediens, sveŔķermeÅa, stariem, mikroorganismiem vai patoloÄ£iskÄm vielmaiÅas produkti). Runa ir par apsÄrtumu, siltumu, pietÅ«kumu, sÄpÄm un disfunkciju. Iekaisuma reakcija sÄkas no bojÄtÄ orgÄna vai audu asinsvadu saistaudiem. Ar hormonu lÄ«dzÄ«gu zÄļu starpniecÄ«bu tiek aktivizÄtas dažÄdas Ä·ermeÅa imÅ«nÄs sistÄmas. AtkarÄ«bÄ no kaitÄ«gÄs ietekmes apjoma, visi aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļi beidzot darbojas pilnÄ ÄtrumÄ. In iekaisuma terapija ar enzÄ«miem bieži pasliktinÄÅ”anÄs simptomiem notiek vispirms, bet tad dzÄ«Å”anas process tiks atbalstÄ«ta un paÄtrinÄta.
cÄloÅi
VisbiežÄkie iekaisuma reakciju cÄloÅi ir:
- Reimatismu.
- Lumbago un isiÄte.
- Kakla sÄpes, sÄpes plecu un rokas.
- Izgriezumi un nobrÄzumi, apdegumi.
- Sprains un celmi.
- Sasitumi un sasitumi.
- Reibonis, klepus, gripas infekcija.
- Asinsvadu slimības (arterioskleroze, tromboze).
ÄrstÄÅ”ana
ÄrstÄÅ”ana galvenokÄrt ir saistÄ«ta ar iekaisuma reakcijas cÄloni vai pamata slimÄ«bu. Infekcijas, atkarÄ«bÄ no patogÄna z. KÄ antibiotikas vai pretsÄnÄ«Å”u lÄ«dzekļus. Ja nav infekcijas, it Ä«paÅ”i pretiekaisuma preparÄti u. a. Lieto arÄ« kortizons. EnzÄ«mu terapiju var apvienot ar gandrÄ«z visÄm zÄlÄm un var atbalstÄ«t ÄrstÄÅ”anu.
KÄ jÅ«s varat palÄ«dzÄt ar iekaisumu
- Ja nepiecieÅ”ami pretsÄpju lÄ«dzekļi, ieÅem tos, kam ir vienlaicÄ«ga pretiekaisuma iedarbÄ«ba.
- SÄpes un pietÅ«kums locÄ«tavÄs, cÄ«pslu un muskuļu (piemÄram, reimatismu, sporta traumas) pretiekaisuma ziedes, piemÄram, ar ibuprofÄnu, bromelÄ«nu (fermentu no ananÄsiem) berzÄ.
- Par traumÄm vai slikti sadzÄ«Å”anas brÅ«cÄm, ziedÄm ar pretiekaisuma piedevÄm, piem., Ielieciet cinka oksÄ«du, arniku vai kaÅepes. PVP-joda ziedÄm vai Ŕķīdumiem ir dezinfekcijas efekts.
- Klepus vai iesnas deguna iekaisumu ar pretiekaisuma kumelīŔu ekstraktiem.
- VisÄs iekaisuma reakciju fermentu preparÄtus (it Ä«paÅ”i, pietÅ«kumu) un Ätra sadzÄ«Å”ana var izmantot kÄ tableÅ”u vai granulu mazinÄt iekaisuma simptomus.
profilakse
KopumÄ veselÄ«gs dzÄ«vesveids un spÄcÄ«ga imÅ«nsistÄma samazina iekaisuma risku.
AttiecÄ«bÄ uz brÅ«Äu iekaisumu jÄuzmanÄs arÄ« piesÄrÅotu brÅ«Äu tÄ«rÄ«Å”ana. ArÄ« dezinfekcijas ziedes vai Ŕķīdumi veicina iekaisuma novÄrÅ”anu.
FAQ - 💬
👉 organisma tipiska reakcija uz audu bojÄjumu galvenokÄrt ar lokÄlÄm pÄrmaiÅÄm. Iekaisums nodroÅ”ina organisma aizsardzÄ«bu, taÄu, pÄrmÄrÄ«gi pastiprinoties, Ŕī aizsargreakcija var pÄriet savÄ pretstatÄ - kļūt kaitÄ«ga. Iekaisuma pazÄ«mes ir sÄrtums, pietÅ«kums (tÅ«ska), karstums, sÄpes un funkciju traucÄjumi.
👉 Iekaisuma pazÄ«mes ir sÄrtums, pietÅ«kums (tÅ«ska), karstums, sÄpes un funkciju traucÄjumi. Iekaisuma apvidÅ« rodas audu bojÄjumi, asinsrites pÄrmaiÅas lÄ«dz ar eksudÄta un leikocÄ«tu infiltrÄta veidoÅ”anos, vielmaiÅas pÄrmaiÅas, saistaudu reakcija. AtkarÄ«bÄ no eksudÄta veida iekaisums var bÅ«t serozs jeb katarÄls, strutojoÅ”s, hemorÄÄ£isks un fibrinozs.
👉 Žokļa iekaisums var bÅ«t akÅ«ts, subakÅ«ts vai hronisks. VisbiežÄk rodas odontogÄnais žokļa iekaisums: no zobiem ar nedzÄ«vu pulpu, kÄ arÄ« no patoloÄ£iskÄm smaganu kabatÄm. Infekcijai pÄrejot tÄlÄk uz žokļa kaulu, kaula smadzenÄs rodas iekaisuma infiltrÄts, strutu perÄkļi, ir traucÄta kaula baroÅ”anÄs.